Turam īkšķus!

Neskatoties uz pēkšņo vasaru ar labradoriem galīgi nepiemērotajiem laika apstākļiem, Šarlote tomēr izlēma par labu randiņam ar Sylvan. Tā nu mēs svētdienas pēcpusdienā, pametuši pusratā zāles pļaušanu un žoga taisīšanu, devāmies uz Kauņu. Iekāpjot auto, āra termometrs rādīja +26 grādus. Sākumā domājām, ka auto uzkarsis no stāvēšanas saulē. Bet tā kā cipari kļuva vēl lielāki un Pārdaugavā viens termometrs rādīja +31 grādu, sapratām ka patiesībā izvēle par labu braucienam nemaz nebija tik traka doma, jo automašīnā temperatūru mierīgi varējām noregulēt uz daudz zemāku.
Ap 8 vakarā bijām galā. Rūdolfs ceļu turp (un arī atpakaļ) izturēja godam, tā apliecinot ka dienās kļūs par lielu suņu pazinēju :)) Tikšanās bija ļoti strauja un īsa. Man mazliet žēl, ka kārtīgi nepaguvu aplūkot noskatīto suni. Pēc tam patērzējām ar audzētājiem un intstruktoriem pie kafijas tases, baudot ciemkukulim atvesto liķieri Šarlote.
Leišiem ir modē vienmēr aicināt pie pārošanas instruktoru. Kad pārojām Šarli pirmo reiz pirms 4 gadiem, gan viņai, gan sunim tā bija pirmā reize un šķita likumsakarīga intstruktora klātbūtne. Tomēr arī Sylvan saimniece vienmēr aicina intrstruktoru, kaut viņš jau ir pieredzes bagāts papucis. Atceļā pārspriedām šo ar Mārtiņu un laikam es arī sliecos piekrist, ka tā tomēr ir laba prakse. Jo instruktors ne tikai palīdz suņiem "sabīdīt lietas", bet arī ar savu pieredzējušo aci izsaka viedokli par randiņa dienas izvēles pareizību un vēlamo kontrolpārojuma laiku.
Īsāk sakot - turpinam turēt īkšķus, jo nākamais randiņš sarunāts šovakar ap 9. Un, PROTAMS, pēc tam īkšķi būs jātur vēl apmēram 2 mēnešus.